Stiga Lawn Tractor 8211 0001 00 Compact 14HST 16 HST 16 4WD Operators Manual

							161
LIETUVIŲ KALBALT
5.8 AKUMULIATORIUS
Į akis ar ant odos patekusi r ūgštis gali 
sukelti rimtus sužalojimus. Jei ant ku-
rios nors k ūno vietos pateko r ūgšties, 
nedelsdami plaukite dideliu kiekiu van-
dens ir kiek  įmanydami grei čiau kreip-
kit ės  į gydytoj ą.
Akumuliatorius yra 12 V vardin ės galios akumu-
liatorius su sl ėgio reguliavimo vožtuvais.  Akumu-
liatoriaus skys čio nereikia ir negalima nei tikrinti, 
nei  įpilti.  Vienintelis r ūpestis yra akumuliatoriaus 
į krovimas, pvz., jei mašina ilgesn į laik ą nebuvo 
naudojama.
Prieš naudojant akumuliatori ų pirm ąjį 
kart ą, jis turi b ūti visiškai  įkrautas.  
Akumuliatorius turi bū ti laikomas vi-
siškai  įkrautas. Jei akumuliatorius lai-
komas ne įkrautas, jis gali sugesti. 
5.8.1 Įkrova nuo variklio
Akumuliatori ų galima į krauti nuo variklio genera-
toriaus:
1. Įd ėkite akumuliatori ų į  mašin ą, kaip parodyta 
apa čioje.
2. Pastatykite mašin ą lauke arba prijunkite išmeta-
l ų  ištraukimo  įrang ą. 
3. Užveskite varikl į, laikydamiesi naudotojo va-
dove pateikt ų in
 strukcijų.
4. Leiskite varikliui dirbti be pertraukos 45 minu- tes.
5. Išjunkite varikl į. Dabar akumuliatorius yra vi-
siškai  įkrautas.
5.8.2 Akumuliatoriaus  įkrova akumuliato-
ri ų į kroviklio pagalba
Jei akumuliatorius yra  įkraunamas su akumuliato-
ri ų į krovikliu, reikia naudoti pastovios į tampos 
akumuliatori ų į krovikl į. 
D ėl pastovios  įtampos akumuliatori ų į kroviklio 
į sigijimo kreipkit ės  į prekybos atstov ą.
Jei naudosite į prastinį akumuliatori ų į krovikl į, 
galite sugadinti akumuliatori ų. 
5.8.3 Akumuliatoriaus iš ėmimas ir  įdėjimasAkumuliatorius yra po variklio gaubtu. Akumulia-
toriaus iš ėmimo ir  įd ėjimo metu laidai yra jungia-
mo tokia tvarka:
 Akumuliatoriaus iš ėmimas. Pirmiausia atjunki-
te juod ą laid ą nuo neigiamo akumuliatoriaus 
gnybto (-).  Tada atjunkite raudon ą laid ą nuo 
teigiamo akumuliatoriaus gnybto (+). 
 Akumuliatoriaus  įd ėjimas. Pirmiausia prijunki-
te raudon ą laid ą prie teigiamo akumuliatoriaus 
gnybto (+).  Tada prijunkite juod ą laid ą prie nei-
giamo akumuliatoriaus gnybto (-).  Jei laidai bus atjungiami ar prijungia-
mi nesilaikant nurodytos tvarkos, gali 
į
vykti trumpas jungimasis ir akumulia-
torius gali sugesti. 
Sukeitus laidus, generatorius ir akumu-
liatorius gali sugesti. 
Laidus gerai pritvirtinkite. Netinkamai 
pritvirtinti laidai gali sukelti gaisr ą.
Variklio negalima bandyti užvesti, kai 
akumuliatorius yra atjungtas.  Priešin-
gu atveju galimi rimti generatoriaus ir 
elektros sistemos gedimai. 
5.8.4 Valymas
Jei akumuliatoriaus gnybtai oksiduojasi, juos rei-
kia nuvalyti. Akumuliatoriaus gnybtus valykite 
vieliniu šepe čiu ir sutepkite juos gnybt ų tepalu.
5.9 VARIKLIO ORO FILTRAS
Labai svarbu, kad oro filtras b ūtų  nesu-
gadintas ir į rengtas tinkamai. Niekada 
nejunkite variklio be oro filtro arba jei 
oro filtras suged ęs.
Pirmin į filtr ą (porolinin į filtr ą) reikia valyti arba 
pakeisti po 25 darbo valand ų.
Oro filtr ą (popierin į filtr ą) reikia valyti arba pa-
keisti po 100 darbo valand ų.
PASTABA! Jei mašina eksploatuojama dulk ėtoje 
aplinkoje, filtrus reikia valyti ir keisti dažniau.
Oro filtrai išimami ir  įdedami tokia tvarka:
1.  Atsargiai nuvalykite aplink oro filtro dangtel į.
2. Nuimkite du veržtuvus ir nuimkite oro filtro  dangtel į (15:A). 
3. Išardykite filtr ą (15:B). Pirminis filtras yra virš 
oro filtro. Stenkit ės, kad  į karbiuratori ų nepa-
tekt ų nešvarum ų. Nuvalykite oro filtro korpus ą.
4. Išvalykite popierinį  filtrą – švelniai padaužykite 
j į į  plokš čią  pavirši ų. Labai užteršt ą filtr ą reikia 
pakeisti.
5. Išvalykite pirmin į oro filtr ą. Labai užteršt ą filtr ą 
reikia pakeisti.
6. Filtr ą surinkite atvirkštine tvarka.
Popierinio filtro kaset ės nevalykite susl ėgt
u oru 
arba tirpikliais, kuri ų sud ėtyje yra benzino, pvz., 
žibalu. Priešingu atveju sugadinsite filtr ą.
5.10 UŽDEGIMO ŽVAK ĖUždegimo žvakę (žvakes) reikia keisti kas 200 dar-
bo valand ų (t.y. kas antros esmin ės technin ės prie-
ži ūros metu).
Prieš atjungdami uždegimo žvak ę, nuvalykite vie-
tas aplink jos laikikl į.
Uždegimo žvak ė
: „Champion RC12YC“ arba ta-
pati.
Elektrod ų tarpas
: 0,75 mm 
						

							162
LIETUVIŲ KALBALT
5.11 ORO  ĮVADASŽr. 9:T. Variklis aušinamas oru. D ėl užsikimšusios 
aušinimo sistemos gali sugesti variklis.  Variklio 
oro  įvadą  valykite po 50 darbo valand ų. Kruopš-
tesnis aušinimo sistemos valymas atliekamas es-
min ės technin ės prieži ūros metu.
5.12 TEPIMASVisi tepimo taškai, nurodyti apa čioje esan čioje 
lentel ėje, turi b ūti tepami kas 50 darbo valand ų ir 
po kiekvieno plovimo.
5.13 SAUGIKLIAIElektros trik čių  atveju patikrinkite (pakeiskite) 20 
A saugikl į. Žr. 9:S.
6 PATENTO IR DIZAINO REGIS-
TRACIJA
Ši mašina ir jos dalys yra į trauktos šiose patento ir 
dizaino registracijose:
SE9901091-0, SE9901730-3, SE9401745-6, 
US595 7497, FR772384, DE69520215.4, 
GB772384, SE0301072-5, SE04/000239 (PCT), 
SE0401554-1, SE0501599-5.
GGP pasilieka teis ę modifikuoti produkt ą be iš-
ankstinio  įsp ėjimo. 
Objektas Veiksmas
Pav.
Centrinis 
taškas 4 tepimo antgaliai.
Naudokite tepalo švirkšt
ą su 
universaliu tepalu. Pumpuo-
kite iki pasirodys tepalas. 17
Grandininė  
vairavimo 
sistema Nuvalykite grandines vieliniu 
šepe
čiu.
Apipurkškite universaliuoju 
grandini ų tepalu. -
Į tempimo 
gemb ės  Atramos taškus tepkite alyva, 
jungin
ėdami valdymo  įtaisus. 
Patartina dirbti dviem žmo-
n ėms. 18
Kontroli-
niai kabeliai Kabelio galus tepkite alyva, 
jungin
ėdami valdymo  įtaisus. 
Privalu dirbti dviem žmo-
n ėms. 18 
						

							163
LATVISKILV
1 VISPĀRĒJI NOR ĀDĪJUMI
Šis simbols nor āda uz BR ĪDIN ĀJU-
MU! Šo nor ād ījumu neiev ērošana var 
rad īt nopietnus savainojumus un/vai 
ī pašuma bojā jumus.
Pirms maš īnas iedarbin āšanas jums ir 
j ā izlasa šie lietošanas norā dījumi un 
tiem pievienot ā broš ūra DROŠ ĪBAS 
INSTRUKCIJAS.
1.1 SIMBOLIUz maš īnas redzami š ādi simboli. Tie ir nepiecie-
šami, lai atg ādin ātu par r ūpību un uzman ību, ko 
prasa maš īnas lietošana un apkope.
Šie simboli noz īm ē:
Br īdinā jums!
Pirms maš īnas lietošanas izlasiet instruk-
ciju rokasgr āmatu un droš ības rokasgr ā-
matu.
Br īdinā jums!
Uzmanieties no izmestiem objektiem. Ne-
laidiet tuvum ā novē rotājus.
Br īdinā jums!
Vi e n m ēr lietojiet dzirdes aizsargus
Br īdinā jums!
Š ī maš īna nav paredz ēta tam, lai ar to 
brauktu pa ce ļiem.
Br īdinā jums!
Ar maš īnu, kas apr īkota ar ori ģin āliem 
piederumiem, nedr īkst braukt jebkur ā vir-
zien ā pa nogā zēm, kas st āv ākas
 par 10.
Br īdinā jums!
Risks g ūt nopietnus savainojumus. Uzma-
nieties, lai rokas un k ājas neatrastos st ūres 
loc īklsavienojuma tuvum ā. 
Br īdinā jums!
Risks g ūt apdegumus. Nepieskarieties 
trokš ņa sl āp ētā jam/katal ītiskajam konver-
teram. 
1.2 NOR ĀDES
1.2.1 Attē li
Att ēli šajā  lietošanas instrukcij ā ir numur ēti š ādi: 
1., 2., 3. utt. 
Att ēlos par ād īt ā s sast āvda ļas ir apz īm ētas ar A, B, 
C utt.
Nor āde sast āvda ļai C 2. att ēlā  tiek apzī mēta š ādi: 
2:C.
1.2.2 Virsraksti
Virsr a kst i ša j ās lietošanas instrukcij ās ir numur ēti 
atbilstoši š ādam piem ēram:
”1.3.1 Visp ārē jas droš ības pā rbaudes ir noda ļas 
1.3. Droš ības p ārbaudes apakšvirsraksts un ir at-
rodams zem š ā virsraksta.
Nor ādot uz virsrakstiem, parasti tiek nor ād īti tikai 
virsrakstu numuri, piem ēram, Skat īt 1.3.1.
2 APRAKSTS
2.1 PIEDZI ŅA
2.1.1 HST
Maš īnai ir aizmugur ējo rite ņu piedzi ņa.
Aizmugur ējā  ass ir apr īkota ar hidrostatisku trans-
misiju ar plaši piel āgojam ām p ārnesumu kust ībai 
uz priekšu un atpaka ļgait ā attiecī bām.
Aizmugur ējā  ass ir apr īkota ar ī ar diferenci āli, lai 
atvieglotu pagriezienu veikšanu.
Priekš ā piestiprin āmie instrumenti tiek darbin āti ar 
piedzi ņas siksn ām.
2.1.2 4WD
Maš īnai ir  četru rite ņu piedzi ņa. Jauda no dzin ēja 
uz piedzi ņas rite ņiem tiek p ārnesta hidrauliski. 
Dzin ējs darbina e ļļas sūkni, kas s ūkn ē eļļ u caur 
aizmugur ējo un priekš ējo piedzi ņas as īm. 
Priekš ējā  as
s un aizmugur ējā  ass ir savienotas, kas 
noz īm ē, ka priekš ējie un aizmugur ējie rite ņi grie-
žas ar vien ādu  ātrumu. 
Lai atvieglotu pagriezienu veikšanu, abas asis ir 
apr īkotas ar diferenci āli. 
Priekš ā piestiprin āmie instrumenti tiek darbin āti ar 
piedzi ņas siksn ām.
2.2 ST ŪR ĒŠANAMaš īnai ir loc īkla. Tas noz īm ē, ka šasija ir sadal īta 
priekš ējā  un aizmugur ējā  sekcij ās, kuras var tikt 
pagrieztas attiec īb ā viena pret otru.
St ūrē šana ar loc īklu noz īm ē, ka maš īna spē j ap-
braukt kokus un citus š ķēršļus ar ļ oti mazu grieša-
n ās r ādiusu.
2.3 DROŠ ĪBAS SIST ĒMAMašīna ir apr īkota ar elektrisku droš ības sist ēmu. 
Droš ības sist ēma p ārtrauc noteiktas darb ības, kas 
var izrais īt nepareizu manevru briesmas. Piem., 
dzinē ju var iedarbin āt tikai tad, ja nospiests saj ūga-
bremžu ped ālis.
Pirms katras lietošanas ir j āp ārbauda 
droš ības sist ēmas darb ība.
2.4 VAD ĪBA
2.4.1 Instrumentu pac ēlā js, meh ānisks (1:A)
Lai p ārsl ēgtos starp darba poz īciju un transporta 
poz īciju:
1. L īdz galam nospiediet ped āli. 
2. L ēn ām atlaidiet ped āli. 
						

							164
LATVISKILV
2.4.2 Sajūgs–st āvbremze (1:B)
Nekad nespiediet ped āli braukšanas lai-
k ā. Past āv jaudas transmisijas p ārkar-
šanas risks.
Pedālim (1:B) ir š ādas tr īs poz ī-
cijas:
 Atbr īvots . Saj ūgs nav aktivi-
z ēts. St āvbremze nav aktiviz ēta.
 Līdz pusei nospiests . Izslēgta piedzi ņa uz 
priekšu. St āvbremze nav aktiviz ēta.
 Piln īb ā nospiests . Izslēgta piedzi ņa uz priekšu. 
Piln īb ā aktiviz ēta st āvbremze, ta ču t ā nav no-
fiks ēta. Šo poz īciju uzmanto ar ī k ā ā rk ārtas si-
tu ācijas bremzi.
2.4.3 Fiksators, st āvbremze (1:C)
Fiksators nofiks ē saj ūga–bremzes pedā -
l

i nospiest ā poz īcij ā. Šo funkciju lieto, lai 
nofiks ētu maš īnu uz nogā zēm, transport ē-
šanas laik ā utt., kad dzin ējs nedarbojas.
Nofiks ēšana:
1. L īdz galam nospiediet ped āli (1:B). 
2. P ārvietojiet fiksatoru (1:C) pa labi.
3. Atlaidiet ped āli (1:B).
4. Atlaidiet fiksatoru(1:C).
Atbr īvošana:
Nospiediet un atlaidiet ped āli (1:B).
2.4.4 Braukšanas–darba bremze (1:F) Ja mašīna pē c pedāļa atlaišanas ne-
bremz ē t ā, k ā tas b ūtu sagaid āms, k ā 
ā rk ārtas situ ācijas bremze ir j ālieto 
kreisais pedā lis (1:B).
Ped ālis regul ē sazobes attiec ību starp dzin ēju un 
piedzi ņas rite ņiem (= ātrumu). Atlaižot ped āli, tiek 
aktiviz ēta darba bremze.
1. Nospiediet ped āl
i uz priekšu 
– maš īna kust ās uz priekšu.
2. Ped ālis netiek spiests  
– maš īna nekustas.
3. Nospiediet ped āli uz aizmu-
guri  
– maš īna kustas atpaka ļgait ā.
4. Samaziniet spiedienu uz pe-
d āli  – maš īna bremz ē.
Ped āļa augš ējā  da ļā atrodas regul ējama pl āksne. 
Regul ējamo pl āksni iesp ējams uzst ād īt tr īs (3) po-
z īcij ās, lai t ā atbilstu vad ītā ja p ēdai. 2.4.5 Akseleratora un gaisa v
ārsta vad ī-
bas svira (1:D)
Va d ības svira dzin ēja  ātruma uzst ād īšanai un gaisa 
v ārsta aizv ēršanai, iedarbinot aukstu dzin ēju. 
Ja dzin ējs darbojas nevienm ērīgi
, pa-
st āv iesp ēja, ka vad ības svira ir pavirz ī-
ta p ārā k t ālu uz priekšu un ir aktiviz ēts 
gaisa v ārsts. Tas boj ā dzin ēju, palielina 
degvielas pat ēri ņu un ir kait īgi videi.
1. Aizv ērts gaisa vā rsts – auksta dzin ēja 
iedarbin āšanai. Aizv ērta gaisa v ārsta poz ī-
cija atrodas gropes priekšpus ē.  
Nedarbiniet maš īnu šaj ā poz īcij ā, ja 
dzinē js ir silts.
2. Pilna jauda – mašīnai darbojoties, vien-
m ēr ir j ālieto pilna jauda. 
Pilnas jaudas poz īcija ir aptuveni 2 cm aiz 
aizv ērta gaisa v ārsta poz īcijas.
3. Tukšgaita.
2.4.6 Aizdedzes aizsl ēgs (1:E)
Neatst ājiet maš īnu, ja atsl ēga atrodas 2. 
vai 3. poz īcij ā. Pa
st āv aizdegšan ās risks, 
degviela caur karburatoru var non ākt 
dzinē jā , k ā ar ī past āv risks, ka akumu-
lators var izlā dēties un tikt bojā ts.
Aizdedzes sl ēdzis, ko izmanto dzin ēja iedarbinā -
šanai/nosl āp ēšanai.  Četras poz īcijas:
1. Aptur ēšanas poz īcija  – dzinē js ir īssa-
vienojuma st āvokl ī. Var iz ņemt atsl ēgu.
2/3. Darba poz īcija
4. Iedarbin āšanas poz īcija  – elektriskais 
startera motors tiek iedarbin āts br īd ī, kad 
atsl ēga tiek pagriezta ar atsperi apr īkotaj ā 
iedarbin āšanas poz īcij ā. Kad dzin ējs ir ie-
darbin āts,  ļaujiet atsl ēgai atgriezties 2/3. 
darba poz īci
j ā.
2.4.7 Jaudas padeve (2:G) Jaudas padevi nedr īkst piesl ēgt, ja 
priekš ā stiprin āmais instruments atro-
das transporta poz īcij ā. Tas izn īcin ās 
siksnas transmisiju.
Svira, ar kuru tiek piesl ēgta un atsl ēgta jaudas pa-
deve priekš ā stiprin āmo instrumentu darbin āšanai. 
Divas poz īcijas:
1. Svira poz īcij ā uz priekšu – jaudas pade-
ve atsl ēgta.
2. Svira poz īcij ā uz aizmuguri – jaudas pa-
deve piesl ēgta.  
						

							165
LATVISKILV
2.4.8 Sajūga atbr īvošanas svira 
Svira transmisijas atslē gšanai.
HST ir apr īkots ar sviru, kas pievienota aizmugu-
r ē jai asij. Skatī t (5:N).
4WD ir apr īkots ar div ām svir ām, kas pievienotas 
pie aizmugur ējā s ass (6:O) un priekš ējā s ass (6:P). 
Atsl ēgšanas svira nekad nedr īkst atras-
ties starp  ārējo un iekš ējo poz īcij ām. 
Ta s  p ārkars ē un bojā  transmisiju.
Sviras  ļauj maš īnu p ārvietot stumjot, bez dzin ēja 
pal īdz ības. Divas poz īcijas:
1. Svira iekš ējā  poz īcij ā – 
transmisija piesl ēgta norm ālam 
darbam.
2. Svira ā rē jā  poz īcij ā – trans-
misija atsl ēgta. Maš īnu iesp ē-
ja

ms stumt.
Maš īnu nedr īkst vilkt lielos att ālumos un ar lielu 
ā trumu. Var boj āt transmisiju. 
Maš īnu nedr īkst darbin āt, ja priekš ējā  
svira atrodas ā rējā  poz īcij ā. Var izrais īt 
boj ājumus un e ļļas noplūdi priekš ējā  
as ī.
2.4.9 S ēdeklis (3:I)
S ēdekli iesp ējams noloc īt un tas ir regul ē-
jams. S ēdeklis ir noblo ķēts saloc īt ā  poz ī-
cij ā, izmantojot aizb īdni (3:K) un to var 
regul ēt, izmantojot klo ķus (3:J).
S ēdeklis ir apr īkots ar droš ības sl ēdzi, kas piesl ēgts 
maš īnas droš ības sist ēma
i. Tas noz īm ē, ka noteik-
tas b īstamas darb ības nav iesp ējams veikt, ja 
s ē dekl ī neviens neatrodas. Skat īt ar ī 4.4.2.
2.4.10 Dzin ēja p ārsegs (4:L)
Lai nodrošinā tu piekļuvi degvielas kr ā-
nam, akumulatoram un dzin ējam, maš īna 
ir apr īkota ar atveramu dzin ēja p ārsegu. 
Dzin ēja p ārsegs tiek nosl ēgts ar gumijas 
siksnu.
Dzin ēja p ārsegu var atv ērt š ādi:
1. Atbr īvojiet gumijas siksnu (4:M), kas atrodas 
p ārsega priekšpus ē.
2. Uzman īgi paceliet dzin ēja p ārsegu uz aizmugu-
ri.
Aizv ēršanu veiciet pret ējā  secī bā.
Maš īnu nedr īkst darbin āt, ja dzin ēja 
p ārseg
s nav aizv ērts un nosl ēgts. Risks 
g ū t apdegumus un nopietnus savaino-
jumus. 2.4.11
Ātrās atbrī vošanas stiprin ājums 
(19:H)
Ā trie savienojumi var tikt atdal īti, kas pa-
dara daž ādu instrumentu mai ņu vienk āršu. 
Ā trie savienojumi ļ auj viegli pārvietot 
p ļaušanas meh ānismu starp div ām poz īci-
j ā m:
 ālā  poz īcija ar piln īb ā nospriegotu siksnu.
 4 cm aiz norm ālā s poz īcijas ar atsl ābinā tu siks-
nu, lai p ļaušanas meh ānisms piek ļūtu tuv āk bā -
zes iek ārtai.
Siksnas rull ītim atbr īvojoties no siksnas,  ātrie sa-
vienojumi atvieglo siksnas un pļ aušanas mehānis-
ma nomai ņu, k ā ar ī at
vieglo p ārsl ēgšanos uz 
mazg āšanas poz īciju un apkopes poz īcij ām.
Siksnas sprieguma atbr īvošana:
1. Iz ņemiet no ab ām pus ēm nosl ēdzoš ās tapas 
(19:G).
2. Atveriet  ātros savienojumus, nospiežot to aiz-
mugur ējā s da ļas ar pap ēdi. Skatī t (19:F).
Kad  ātrie savienojumi ir atv ērti, p ļau-
šanas meh ānisma sviras ir br īv ā st ā-
vokl ī ass da ļās. P ļaušanas meh ānismu 
nedr īkst uzstā dīt apkopes poz īcij ā vai 
mazg āšanas poz īcij ā, atk ārtoti nenosl ē-
dzot  ātros savienojumus p ēc p ļaušanas 
meh ānisma jostas no ņe
 mšanas.
3. Veiciet nepieciešam ās regul ēšanas darb ības utt.
 ņemiet siksnu.
 ņemiet p ļaušanas meh ānismu, at āķējot pļau-
šanas meh ānisma sviras. Skat īt 21. attē lu.
Siksnas nospriegošana:
No s ākuma nospriegojiet vienu pusi un tad otru, at-
bilstoši turpm āk minē tajiem nor ād ījumiem.
Negrieziet sviru ar rok ām. Risks g ūt no-
pietnus savainojumus.
1. Novietojiet k āju uz sviras (20:J) un uzman īgi 
pagrieziet par pus apgriezienu uz priekšu.
2. Ievietojiet nosl ēdzošo tapu (19:G).
3. Veiciet iepriekš min ētā s darb ības ar ī otr ā pus ē. 
						

							166
LATVISKILV
3 PIELIETOŠANAS JOMAS
Mašīnu dr īkst lietot, tikai izmantojot ori ģin ālos 
STIGA piedeumus:
Vilkšanas  āķa maksim ālā  vertik ālā  slodze nedr īkst 
p ārsniegt 100 N.
Vilkšanas  āķa maksim ālā  vilkto piederumu rad ītā  
slodze nedr īkst pā rsniegt 500 N.
PIEZ ĪME! Pirms autopiekabes lietošanas – sazi-
nieties ar j ūsu apdrošin āšanas sabiedr ību.
PIEZ ĪME! Š ī maš īna nav paredz ēta tam, lai ar to 
brauktu pa publiskiem ce ļiem.
4 IEDARBIN ĀŠANA UN LIETO-
ŠANA
Maš īnu nedr īkst darbin āt, ja dzin ēja 
p ārsegs nav aizv ērts un nosl ēgts. Risks 
g ū t apdegumus un nopietnus savaino-
jumus.
4.1 BENZ ĪNA UZPILDE (7:Q)Vie nm ēr izmantojiet bezsvina benz īnu. Nek ād ā 
gadī jumā neizmantojiet divtaktu benz īnu, kas sa-
jaukts ar e ļļu.
Tvertnes ietilp ība ir 6 litri. L īmeni var bez gr ūtī-
b ām noteikt caur caursp īd īgo tvertni.
PIEZ ĪME! Parastais bezsvina benz īns  ātri boj ājas, 
t ā d ēļ  to nedr īkst glab āt ilg āk par 30 dien ām.
V ēlams izmantot videi draudz īgu benz īnu, proti, 
alkil āta benz īnu. Š ī benz īna sast āvs ir maz āk kai-
t īgs cilv ēkiem un videi.
Benz īns ir ļ oti viegli uzliesmojošs š ķid-
rums. Degvielu vienm ēr uzglab ājiet š īm 
nol ūkam  īpaši paredz ētā s t
vertn ēs.  Benz
īnu iepildiet vai papildiniet tikai 
ā rpus telp ām; nekad nesm ēķējiet, uz-
pildot benz īnu. Benz īnu iepildiet pirms 
dzinē ja iedarbin āšanas. Nekad neno ņe-
miet piltuves v āci ņu vai neiepildiet ben-
z īnu, ja dzinē js darbojas vai v ēl 
joprojā m ir sakarsis.
Nekad nepiepildiet benz īna tvertni piln īb ā. Atst ā-
jiet br īvu vietu (= vismaz visu piltuves cauruli plus 
1–2 cm tvertnes virspus ē), lai benz īns uzsilstot iz-
plešoties nep ārpl ūstu. Skat īt 7. att ēlu.
4.2 DZIN ĒJA EĻĻAS L ĪME ŅA P ĀR-
BAUDE
Pieg ādes br īd ī, karteris ir pild īts ar SAE 10W-30 
e ļļ u.
Pirms katras lietošanas p ārliecinieties, ka e ļļas 
l ī menis ir pareizs. Maš īnai ir j āatrodas uz l īdze-
nas virsmas.
Noslaukiet virsmu ap e ļļas l īme ņa r ād ītā -
ju. Atskr ūvējiet un izvelciet to. Noslaukiet 
e ļļ as l īme ņa r ād ītā ju. 
Piln īb ā iespiediet iekš ā eļļ as l īme ņa r ād ītā ju , ta ču 
nepieskr ūvējiet to.  Vēlreiz izvelciet to un nolasiet 
e ļļ as l īme ņa m ērījumu.
Ja e ļļas l īm
enis atrodas zem atz īmes FULL, uz-
pildiet e ļļu līdz šai atz īmei. Skat īt att ēlus 7.
E ļļas l īmenis nedr īkst p ārsniegt atz īmi FULL. 
Tas izraisa dzin ēja p ārkaršanu. Ja e ļļas l īmenis p ār-
sniedz FULL atz īmi, e ļļa ir j ānotecina, l īdz tiek 
sasniegts pareizais l īmenis.
4.3 TRANSMISIJAS E ĻĻAS L ĪME ŅA 
PĀ RBAUDE
Pirms katras lietošanas p ārliecinieties, ka e ļļas 
l ī menis ir pareizs. Maš īnai ir j āatrodas uz l īdze-
nas virsmas.
Nolasiet e ļļas līmeni tvertn ē (8:R). Tam j āb ū t starp 
MIN un MAX atz īm ēm. Ja nepieciešams, pielejiet 
kl āt e ļļu.
E ļļas veids: 
4.4 DROŠ ĪBAS P ĀRBAUDESPārbaudot maš īnu, p ārliecinieties, ka turpm āk mi-
n ēto droš ības pā rbaužu rezult āti ir sasniegti.
Droš ības p ārbaudes ir j āveic pirms kat-
ras lietošanas reizes.
Ja k āds no turpm āk min ētajiem rezul-
t ā tiem netiek sasniegts, maš īnu ne-
dr īkst lietot! Nog ād ājiet maš īnu 
apkopes darbn īc ā  remonta veikšanai.
Uzdevums STIGA ori
ģin ālie piederumi
P ļaušana Lietojot p ļaušanas meh ānismus:
Park 14: 95 C
Park 16: 95 C/105 C
Sniega t īr īšana Ar sniega l āpstu. Ieteicams lie-
tot sniega  ķēdes un karkasa at-
svarus.
Nop ļaut ās z āles 
un lapu savā kšanaLietojot velkamo sav
āc ēju 38 
vai 42.
Z āles un lapu 
transport ēšana Lietojot Pro vai Combi izg
āža-
mo piekabi.
Sl

auc īšana Lietojot sukas bloku,  ieteicams 
lietot putekļu aizsargu.
Nez āļu izn īcin ā-
šana uz grant ē-
tiem ce ļiem Lietojot priekš
ā stiprin āmu kap-
li.
Oljetyp
4WD Sintētisk ā eļļ a 5W-50
HST SAE 10W-30 (20W-50) 
						

							167
LATVISKILV
4.4.1 Vispārē jā  droš ības p ārbaude
4.4.2 Elektrisk ā droš ības p ārbaude
Pirms katras lietošanas ir j āp ārbauda 
droš ības sist ēmas darb ība.
4.5 IEDARBIN ĀŠANA1. Atveriet degvielas kr ānu (10:U).
2. P ārbaudiet, vai aizdedzes sveces kabelis (- ļi) ir 
uzst ād īts (-ti) uz aizdedzes sveces (-c ēm).
3. P ārliecinieties, ka jaudas padeve ir atsl ēgta. 
4. Neturiet k āju uz piedzi ņas ped āļa. 
5. Auksta dzin ēja iedarbin āšana – uzst ādiet akse-
leratora vad ības sviru gaisa v ārsta aizv ēršanas 
poz īcij ā. 
Silta dzin ēja iedarbin āšana – pavelciet akselera-
tora vadī bas sviru uz pilnu jaudu (aptuveni 2 cm 
aiz gaisa v ārsta aizv ēršanas poz īcijas)
6. L īdz galam nospiediet saj ūga–bremzes ped āli.
7. Pagrieziet aizdedzes atsl ēgu un iedarbiniet dzi-
n ēju.
8Kad dzin ējs ir s ācis darboties, ja ir ticis aizv ērts 
gaisa v ārsts, pak āpeniski p ārvietojiet akselera-
tora vadī bas sviru uz pilnu jaudu (aptuveni 2 cm 
aiz gaisa v ārsta aizv ēršanas poz īcijas). 9. Iedarbinot aukstu dzin
ēju, nelieciet maš īna
i uz-
reiz darboties ar slodzi, no s ākuma  ļaujiet dzi-
n ējam p āris min ūtes darboties tukšgait ā. Tas 
ļ aus uzsilt e ļļai. 
Maš īnai darbojoties, vienm ēr ir j ālieto pilna jauda.
4.6 PADOMI EKSPLUAT ĀCIJAIVi e n m ēr p ārliecinieties, ka dzin ējā  ir pareizs e ļļas 
daudzums. Tas ir  īpaši b ūtiski, str ād ājot uz sl īp ām 
virsm ām. Skat īt 4.2. 
Uzmanieties, braucot pa sl īp ām virs-
m ām. Braucot pa nog āzi uz augšu vai 
uz leju neveiciet strauju uzs ākšanu vai 
apst āšanos. Nekad nebrauciet š ķērsām 
sl īpumam. P ārvietojieties no augšas uz 
leju vai no lejas uz augšu. 
Maš īna nedr īkst tikt vad īta pa nog ā-
z ēm, kas st āv ākas par 10.
Braucot nog āzēs un veicot asus pagrie-
zienus, samaziniet braukšanas  ātrumu, 
lai saglab ātu kontroli pā r mašīnu un sa-
mazin ātu apgā šanās risku.
Negrieziet s ūri lī dz galam, braucot ar 
augst āko p ār
nesumu un pilnu jaudu. 
Maš īna var viegli apg āzties.
Netuviniet rokas un pirkstus st ūres lo-
c īklsavienojumam un s ēdekļ a pamat-
nei. Risks g ūt nopietnus savainojumus. 
Nekad nebrauciet ar atv ērtu dzin ēja 
p ārsegu.
4.7 APTUR ĒŠANAAtslēdziet jaudas padevi. Aktiviz ējiet st āvbremzi. 
Ļ aujiet dzin ējam 1–2 min ūtes darboties tukšgait ā. 
Apturiet dzin ēju, pagriežot aizdedzes atsl ēgu iz-
sl ēgt ā poz īcij ā.
Aizveriet benz īna kr ānu. Tas ir ī paši būtiski, ja ma-
š īna tiks transport ēta, piem ēram, ar autopiekabi.
Ja maš īna tiek atstā ta bez uzraudz ības, 
no ņemiet aizdedzes sveces kabeli (- ļus) 
un iz ņemiet aizdedzes atsl ēgu.
T ūlīt p ēc apturē šanas dzin ējs var b ūt 
ļ oti karsts. Neaiztieciet trokš ņa sl āp ētā -
ju, cilindru vai dzes ēšanas iek ārtu. Tas 
var izrais īt apdegumu traumas.
4.8 T ĪR ĪŠANA
Lai samazin ātu aizdegšan ās risku, att ī-
riet dzin ēju, trokš ņa sl āp ētā ju, akumu-
latoru un benz īna tvertni no z āles, 
lap ām un liekā s eļļas.
Lai samazin ātu aizdegšan ās risku, re-
gul āri p ārbaudiet, vai maš īnai nav ra-
duš ās e ļļas un/vai degvielas noplū des. 
Objekts
Rezultāts
Degvielas vadi un 
savienojumi. Nopl
ūžu nav.
Elektr ības kabe ļi. Izol ācija nav bojā ta.
Nav meh ānisku boj ājumu.
Izpl ūdes gā zu sistē-
ma. Savienojumos nav nopl
ūžu.
Visas skr ūves ir pievilktas.
E ļļas vadi. Nopl ūžu nav. Boj ājumu nav.
Pabrauciet ar maš īnu 
uz priekšu/uz aizmu-
guri un atbr īvojiet 
braukšanas–darba 
bremzes ped āli. Maš
īna
 apstā sies.
P ārbaudes brauciens Nav neparastu vibr āciju.
Nav neparastu ska ņu.
St āvoklis Darbība Rezult āts
Saj ūga–bremzes ped ā-
lis nav nospiests.
Jaudas padeve nav 
aktiviz ēta. M
ēģ iniet 
iedarbin āt. Dzin
ējs 
nes āks dar-
boties.
Saj ūga–bremzes ped ā-
lis ir nospiests.
Jaudas padeve ir aktivi-
z ēta. M
ēģ iniet 
iedarbin āt. Dzin
ējs 
nes āks dar-
boties.
Dzinē js darbojas. Jau-
das padeve ir aktiviz ē-
ta. Va d
ītā js pie-
ceļ as no 
s ē dek ļa. Dzin
ējs 
apst āsies.
Dzinē js darbojas. Iz ņemiet 
drošin ātā ju. 
Skat īt 9:S. Dzin
ējs
 
apst āsies. 
						

							168
LATVISKILV
Nekad neizmantojiet augstspiediena 
ūdens mazg āšanas ier īces. Tas var sabo-
j ā t v ārpstas blī ves, elektrisk ās da ļas un 
hidrauliskos v ārstus.
Nekad nev ērsiet augsta spiediena gaisa 
str ūklu pret radiatora pl āksn ēm. Tas 
saboj ās pl ākš ņu konstrukciju. 
P ēc katras lietošanas iztī riet mašīnu. Veicot t īr īša-
nu,  ņemiet v ērā  š ādus nor ād ījumus:
 ūdeni tieši uz dzin ēja. 
 īriet dzin ēju ar birsti un/vai saspiestu gaisu.
 īriet dzin ēja dzes ēšanas gaisa iepl ūdi (9:T).
 ēc mazg āšanas ar ū deni, iedarbiniet maš īnu un 
padarbiniet jebkuru no p ļaušanas blokiem, lai 
ū dens nevar ētu iek ļūt gult ņos un rad īt b
oj āju-
mus.
5 APKOPE
5.1 APKOPES PROGRAMMALai uztur ētu maš īnu lab ā st āvokl ī, attiecī bā uz uz-
ticam ību un darb ības droš ību, k ā ar ī no vides aiz-
sardz ības viedok ļa, ir j āizpilda STIGA apkopes 
programma.
Š īs programmas saturu iesp ējams atrast kl ātpievie-
notaj ā apkopes žurn ālā .
Pamata apkopi
 vienm ēr ir j āveic pilnvarotai 
darbn īcai.
Pirm ā apkope un starpapkopes
 b ūtu j āveic pilnva-
rotai darbn īcai, ta ču t ās var veikt ar ī lietot ājs. To 
saturs ir atrodams apkopes žurn ālā  un darb ības ir 
aprakst ītas sada ļā“4 IEDARBIN ĀŠANA UN LIE-
TOŠANA”, k ā ar ī turpm ākaj ā tekst ā.
Pilnvarot ā darbn īc ā veiktas apkopes garantē , ka 
darbs tiks paveikts profesion āli un tiks lietotas ori-
ģ in ālā s rezerves da ļas.
P ēc katras pamata apkopes, kas veikta pilnvarot ā 
darbn īc ā, apkopes žurn ālā  tiek iespiests z īmogs. 
Apkopes žurn āls, kas liecina par š īm apkop ēm ir 
v ērt īgs dokuments, kas ce ļ maš īnas vē rtību, p ārdo-
dot to t ālā k.
5.2 SAGATAVOŠAN ĀSVisas apkopes ir j āveic, maš īnai atrodoties nekus-
t īgi un ar izsl ēgtu dzinē ju.
Vi e nm ēr aktiviz ējiet stā vbremzi, lai no-
v ērstu maš īnas ripošanu.
Apturiet dzin ēju.
Nov ērsiet nejaušu dzin ēja iedarbin āša-
nu, atvienojot aizdedzes sveces kabeli (-
ļ us) no aizdedzes sveces (-c ēm) un iz ņe-
mot aizdedzes atsl ēgu. 
5.3 RIEPU SPIEDIENSPiel āgojiet gaisa spiedienu riep ās š ād ā veid ā:
Priekš ā: 0,6 bar (9 psi)
Aizmugur ē: 0,4 bar (6 psi) 
5.4 DZIN ĒJA EĻĻAS NOMAI ŅAPirmo reizi nomainiet dzin ēja e ļļu pē c 5 stundā m 
darba un p ēc tam ik p ēc 50 stund ām darba, vai reizi 
sezon ā. 
Mainiet e ļļu biež āk (pē c 25 stundā m darba vai vis-
maz reizi sezon ā), ja dzin ējam jā darbojas smagos 
apst āk ļos vai ja ir augsta apk ārt ējā  temperat ūra.
Izmantojiet turpm ākaj ā tabul ā min ētā s e ļļas.
Lietojiet e ļļu bez piedev ām.
Neiepildiet pā rā k daudz e ļļas. Tas var izrais īt dzi-
n ēja p ārkaršanu. 
E ļļu mainiet, kad dzin ējs ir silts.
Dzin ēja e ļļa, ja to iztecina t ūlīt p ēc dzi-
n ēja aptur ēšanas, var b ūt  ļot
i karsta. 
T ād ēļ , pirms iztecin āt e ļļu,  ļaujiet dzi-
n ējam dažas min ūtes atdzist.
1.  Uzlieciet skavu uz eļļ as notecināšanas šļū tenes. 
Lietojiet stellatsl ēgu vai kaut ko l īdz īgu. Skat īt 
att ēlus 10:V.
2. P ārvietojiet skavu par 3–4 cm uz augšu pa e ļļas 
notecinā šanas šļū teni un izvelciet aizb āzni.
3. Izteciniet e ļļu savā kšanas trauk ā.
PIEZ ĪME! Neizlejiet e ļļu uz piedziņas 
siksn ām.
4. Nododiet e ļļu likvid ēšanai saska ņā ar j ūsu 
valsts noteikumiem.
5. Ielieciet atpaka ļ e ļļas notecin āšanas aizb āzni un 
p ārvietojiet skavu iepriekš ējā  poz īcij ā, lai t ā ie-
sp īlē tos
 virs aizb āžņ a.
6. Iz ņemiet eļļ as līme ņa m ērīt ā ju un iepildiet jau-
nu e ļļu. E ļļas daudzums
E ļļas daudzums: 1,4 l
7. P ēc eļļ a iepild īšanas iedarbiniet dzin ēju un  ļau-
jiet tam 30 sekundes darboties tukšgait ā. 
8. P ārbaudiet, vai nav radusies e ļļas nopl ūde.
9. Apturiet dzin ēju. Pagaidiet 30 sekundes un p ār-
baudiet e ļļas l īmeni saska ņā ar 4.2.
Eļļa SAE 10W-30
Apkopes klase SJ vai augstāka 
						

							169
LATVISKILV
5.5 TRANSMISIJAS EĻĻA (4WD)Hidrauliskā s jaudas transmisijas e ļļa ir j āp ārbauda/
j ā piel āgo un j ānomaina ar interv āliem, kas min ēti 
turpm āk redzamaj ā tabul ā.
E ļļas veids: Sint ētisk ā e ļļa 5W-50.
E ļļas daudzums, veicot nomai ņu: apm ēram 3,5 lit-
ri.
5.5.1 P ārbaude – piel āgošana
Skat īt 4.3.
5.5.2 Notecin āšana
1. 10–20 minū tes darbiniet maš īnu daž ādos  ātru-
mos, lai uzsild ītu transmisijas e ļļu.
2. Novietojiet maš īnu piln īgi horizont ālā  st āvokl ī.
3. Izvelciet  ārā  abas atsl ēgšanas sviras saska ņā ar 
6 att ēlu.
4. Novietojiet vienu tvertni zem priekš ējā s ass un 
vienu zem aizmugur ējā s ass.
5.

Atveriet e ļļas tvertni, no ņemot v āci ņu.
E ļļas aizb āzni dr īkst skr ūvēt tikai ar 3/
8 kvadr ātveida atsl ēgu. Citi instru-
menti saboj ās aizb āzni.
6. Iz ņemiet e ļļas aizb āzni no aizmugur ējā s ass. Iz-
t īriet atveri un lietojiet 3/8 kvadr ātveida atsl ē-
gu. Skat īt 11. att ēlu.
7. Iz ņemiet divus notecin āšanas aizb āžņ us no 
priekš ējā s ass. Lietojiet 12 mm uzmavu.  Ļaujiet 
no priekš ējā s ass un caurul ēm iztec ēt e ļļai. Ska-
t īt 12. att ēlu.
8. P ārliecinieties, ka priekš ējā s ass notecin āšanas 
aizb īd ņu papl āks
nes nav boj ātas. Skat īt 12. attē -
lu. Ievietojiet atpaka ļ aizb āžņ us. Pievilkšanas 
griezes moments: 15–17 Nm.
Ja eļļas aizb āznis tiks pievilkt ar spē ku, 
kas p ārsniedz 5 m, tas tiks boj āts. 
9. P ārliecinieties, ka aizmugur ējā s ass notecin āša-
nas aizb īd ņa papl āksne nav boj āta. Skat īt 11:Y. 
att ēlu. Ievietojiet aizb īdni atpaka ļ aizmugur ējā  
as ī. Pievelciet e ļļas aizb īdni ar 5 m sp ēku.
10.Lietojiet e ļļas savācēju, lai izg ūtu e ļļu no tvert-
nes dzi ļākās da ļas. Skat īt 13. att ēlu.
11.Atbr īvojieties no e ļļas saska ņā ar j ūsu valsts no-
teikumiem. 5.5.3 Uzpild
īša
 na
Dzin ēju nedr īkst darbin āt, ja aizmugu-
r ējā  saj ūga atbr īvošanas svira ir ie-
spiesta uz iekšu un priekš ējā  saj ūga 
atbr īvošanas svira ir izvilkta uz  āru.
Ta s  b o j ās priekš ējā s ass nosl ēdz ējus.
1. Piepildiet e ļļas tvertni ar jaunu e ļļu.
Ja dzin ējs tiek darbin āts iekštelp ās, pie 
dzinē ja izpl ūdes caurules ir j āpiesl ēdz 
izpl ūdes g āzu sav ākšanas aparat ūra.
2. P ārliecinieties, ka aizmugur ējā s ass saj ūga at-
br īvošanas svira ir izvilkta uz  āru.
3. Iedarbiniet dzin ēju. Kad dzin ējs ir iedarbin āts, 
priekš ējā s ass saj ūga atbr īvošanas svira auto-
m āti

ski iesl īd uz iekšu iespiest ā poz īcij ā.
4. Izvelciet uz  āru priekš ējā s ass saj ūga atbr īvoša-
nas sviru.
PIEZ ĪME! E ļļa sist ēm ā izplat ās  ļoti  ātri. 
Tvertne ir vienm ēr j āpapildina. Tvertn ē 
nedr īkst iepl ūst gaiss.
5. Uzst ādiet akseleratora ped āli poz īcij ā kust ībai 
uz priekšu, nofiks ējot to ar koka ķīļ a palīdzību. 
Skat īt 14. attē lu. Uzpildiet e ļļas tvertni ar jaunu 
e ļļ u.
6. Vienu min ūti darbiniet dzin ēju poz īcij ā kust ībai 
uz priekšu.
7. P ārvietojiet koka  ķīli un nofiks ējiet akseleratora 
ped āl
i atpaka ļgaitas poz īcij ā. Turpiniet iepild īt 
e ļļ u.
8. Vienu min ūti darbiniet dzin ēju atpaka ļgaitas 
poz īcij ā.
9. Ik p ēc min ūtes nomainiet braukšanas virzienu, 
k ā min ēts iepriekš, un turpiniet iepild īt e ļļu, l īdz 
tvertn ē vairs nerodas burbu ļi.
10.Apturiet dzin ēju uzlieciet e ļļas tvertnes v āci ņu 
un aizveriet dzin ēja p ārsegu.
11.Veiciet p āris min ūšu garu p ārbaudes braucienu 
un papildiniet e ļļas l īmeni tvertn ē.
5.6 SIKSNU TRANSMISIJASP ēc piec ām darba stund ām p ārliecinieties, ka siks-
nas nav boj ātas.
5.7 ST ŪR ĒŠANASt ūres iek ārta ir j āp ārbauda/j āpielā go pēc piecā m 
darba stund ām un p ēc tam p ēc 100 darba stund ām.
5.7.1 P ārbaudes
Strauji pagrieziet stū ri uz priekšu un atpaka ļ. St ū-
res meh ānisma  ķēdēs nav j āb ūt meh āniskā m at-
starp ēm.
5.7.2 Piel āgošana
Ja tas nepieciešams, piel āgojiet st ūres meh ānisma 
ķē des š ād ā veidā :
1. Pagrieziet st ūri kust ībai taisni uz priekšu.
Darb
ība Pirmo 
reizi Ta d  a r  š
ādiem 
interv āliem 
Darba stundas
P ārbaude – l īme ņa 
pielā gošana. -50
Eļļ as n
omai ņa. 5 200 
						

							170
LATVISKILV
2.  Pielāgojiet st ūres meh ānisma  ķēdes ar divu uz-
griež ņu pal īdz ību, kas atrodas zem centr ālā s at-
z īmes. Skat īt 16. att ēlu.
3. Abus uzgriež ņus piel āgojiet vien ād ā apm ērā , 
l īdz atstarpe ir nov ērsta.
4. P ārbaudiet maš īnu, braucot taisni uz priekšu, lai 
p ārliecin ātos, ka stū re nav novirz ījusies no cen-
tra.
5. Ja st ūre ir novirz ījusies no centra, atbr īvojiet 
vienu no uzgriež ņiem un pievelciet otru.
Nepievelciet st ūres meh ānisma  ķēdes pā rā k stipri. 
Ta s  a p g r ūtin ās st ūrē šanu un palielin ās st ūres me-
h ānisma  ķēžu nodilumu.
5.8 AKUMULATORS
Ja sk ābe nonā k saskar ē ar ac īm vai 
ā du, tas var izrais īt nopietnas traumas. 
Ja k āda  ķerme ņa da ļa ir non ākusi sa-
skar ē ar sk ābi, nekav ējoties noskalojiet 
to ar lielu  ūdens daudzumu un p ēc ie-
sp ējas  ātr āk griezieties p ēc medic īnis-
k ās pal īdz ības.
Akumulators ir ar v ārstu regul ējams akumulators 
ar 12 V nomin ālo spriegumu. Akumulatora š ķidru-
mu nav nepieciešams p ārbaud īt vai papildin āt, un 
tas nav ar ī iesp ējams. Vien īg ā nepieciešam ā apko-
pe ir uzl āde, piem ēram p ēc ilgstošas glab āšanas.
Pirms pirm ās lietošanas akumulatoram 
ir j āb ūt piln īb ā uz
l ād ētam. Akumula-
tors vienm ēr ir j āglab ā piln īb ā uzl ād ētā  
st āvokl ī. Ja akumulators tiek glab āts 
neuzl ād ētā  st āvokl ī, rad īsies nopietni 
boj ājumi. 
5.8.1 Uzl ād ēšana ar dzin ēja pal īdz ību
Š ād ā veid ā iesp ējams akumulatoru uzl ād ēt ar dzi-
n ēja  ģeneratora pal īdz ību:
1. Turpm āk par ād ītaj ā veidā  uzstādiet akumulato-
ru maš īn ā. 
2. Novietojiet maš īnu  ārpus telp ām v
 ai uzstādiet 
izpl ūdes gā zu sav ākšanas iek ārtu.
3. Iedarbiniet dzin ēju saska ņā ar š īs rokasgr āma-
tas nor ād ījumiem.
4. Ļaujiet dzin ējam 45 min ūtes nep ārtraukti dar-
boties.
5. Apturiet dzin ēju. Tagad akumulators b ūs piln ī-
b ā uzl ād ēts.
5.8.2 Uzl āde, izmantojot akumulatora l ā-
d ētā ju
Ve i c o t  u z l ādi ar akumulatora l ād ētā ju, ir j ālieto 
akumulatora l ād ētā js ar nemain īgu spriegumu.
Lai ieg ād ātos akumulatora lā dētā ju ar nemain īgu 
spriegumu, sazinieties ar j ūsu izplat ītā ju.
Ja t

iek lietots standarta akumulatora l ād ētā js, aku-
mulators var tikt bojā ts.  5.8.3 No
ņemšana/uzstā dīšana
Akumulators atrodas zem dzin ēja p ārsega. Uz ka-
be ļu savienošanu no ņemšanas/uzst ād īšanas laik ā 
attiecas š ādi nor ād ījumi:
 ņemšanas laik ā. No s ākuma atvienojiet mel-
no kabeli no akumulatora negatī vās spailes (-). 
Tad atvienojiet sarkano kabeli no akumulatora 
pozit īv ās spailes (+).
 ād īšanas laik ā. No s ākuma pievienojiet sar-
kano kabeli pie akumulatora pozit īv ās spailes 
(+). Tad pievienojiet melno kabeli pie akumula-
tora negat īv ās spailes (-).
Ja kabe ļi tiek atvienoti/pievienoti nepa-
reiz ā sec īb ā, past āv  īssavienojuma raša-
n ās un akumulatora bojā juma risks.
Ja kabe ļi tiek samain īti viet ām
, tiks bo-
j ā ts akumulators un  ģenerators.
Cieši nostipriniet kabeļ us. Nenostipri-
n āti kabe ļi var izrais īt liesmas.
Dzin ēju nedr īkst darbin āt, ja akumula-
tors ir atvienots. Past āv nopietnu  ģene-
ratora un elektrisk ās sist ēmas 
boj ājumu risks.
5.8.4 T īr īšana
Ja akumulatora spailes sedz oks īds, t ās ir j ānot īra. 
Not īriet akumulatora spailes ar dr āšu birsti un ie-
ziediet t ās ar spai ļu sm ērvielu.
5.9 DZIN ĒJA GAISA FILTRS
Svarīgi, lai gaisa filtrs b ūtu bez defek-
tiem un pareizi uzst ād īts. Neiedarbiniet 
dzinē ju, ja nav gaisa filtra vai gaisa 
filtrs ir boj āts.
Pirmais filtrs (putuplasta filtrs) ir j ātīra/j ānomaina 
p ēc 25 darba stund ām.
Gaisa filtrs (pap īra filtrs) ir j ātīra/j ānomaina p ēc 
100 darba stund ām.
PIEZĪ ME! Ja maš īna tiek lietota uz putek ļainas 
virsmas, filtri ir j ātīra/j ānomaina biež āk.
Iz ņemiet/uzst ādiet gaisa filtrus š ād ā veid ā:
1. R ūp īgi notī riet virsmu ap gaisa filtra v āku.
2. Atveriet gaisa filtra v āku (15:A), noņ emot divas 
skavas. 
3.  Izjauciet filtra bloku (15:B). Pirmais filtrs atro- das virs gaisa filtra. P ārliecinieties, ka karbura-
tor ā neiek ļūst net īrumi. Izt īriet gaisa filtra 
apvalku.
4. Izt īriet pap īra
 filtru, to maigi uzsitot pret l īdze-
nu virsmu. Ja filtrs ir  ļoti net īrs, nomainiet to.
5. Izt īriet pirmo filtru. Ja filtrs ir  ļoti net īrs, nomai-
niet to.
6. Salikšanu veiciet pret ējā  secī bā.
Pap īra filtra t īr īšanai nedr īkst izmantot saspiestu 
gaisu vai naftas b āzes š ķīdinā tā jus k ā, piem ēram, 
petroleju. Tas boj ās filtru.